3 thoughts on “Closed or open?”

  2. Sākotnējais konteksts bija tas, ka sanāca dzirdēt dažu LUMII pētnieku referātus un tur uz OW paradigmu atsaucās kā “un, redziet, ja mēs nelietotu OWA, tas nebūtu iespējams”. Diemžēl nebija laika iedziļināties, jo bija sajūta, ka tas nav manā “lauciņā”. Šopavasar noklausoties G. Bārzdiņa referātu par semantisko Latviju, sāka šķist, ka varbūt tas tomēr mazliet derētu arī manam pētījumam, kaut formāli tam pavisam maz sakara ar semantisko tīmekli. Palasot šos divus materiālus, pārliecība nostiprinājās nedaudz vairāk.

    Man “to” vajag, jo savā doktorantūras pētījumā cenšos metadatu līmenī aprakstīt programmatūras “pieņēmumus” par izpildes vides konfigurāciju (vienkāršs piemērs – programmatūra pieņem, ka īsais datuma formāts izpildes vidē būs dd.mm.yyyy). Mērķis ir pēc tam, izmantojot iegūtos aprakstus, veikt automatizētu vides (ne programmatūras!) testēšanu pirms programmas darbināšanas. Šeit saduros ar (manuprāt) OWA raksturīgu problēmu, ka iepriekš nekad nevaru zināt visus pieņēmumus, ko programmatūras izstrādātāji ir iekodējuši sistēmā vai neapzināti mantojuši no izstrādes “framework”-a vai operētājsistēmas. Tādēļ sanāk, ka valodai, kurā veidojam aprakstus, jāspēj dinamiski mainīties; mēs varam atklāt jaunas “pieņēmumu” klases un gribēt tās automātiski testēt.

  3. Man jau arī šķiet, ka OWA ir daudz saprotamāka un pieņemamāka parastam ar datu bāzu programmēšanu nesabojātam indivīdam nekā CWA. Ikdienā taču sarunājoties mēs nepasakām visu par visu – pasakām to, ko atceramies vai kas tajā brīdī šķiet vajadzīgs. Bet tas taču nenozīmē, ka viss pārējais, ko neesam pieminējuši, automātiski kļūst nepatiess tikai dēļ šī pieminēšanas trūkuma. Līdz ar to šī būtu arī pareizā izvēle kaut kāda mākslīgā intelekta izveidē, citādi – ja robots uztvers mūsu sacīto ar CWA principu (tas ir, ja kaut ko neesam pateikuši, tad tas ir aplams), tad rezultātu būtu grūti prognozēt.. kļūst baisi..

Comments are closed.